Like this:

Šajā stāstā aprakstīšu interesantu pieeju klientam LV viesnīcu biznesā.

Klientam vajadzēja izmitināt Rīgā ap 300 viesu, turklāt vienā viesnīcā. Nu ko, ņemu talkā viesnīcu katalogu un apzinu, kurās viesnīcās ir tāda iespēja. Vienīgais noteikums bija – tikai ne Maritim (laikam klientam šī viesnīca nepatika pagājušajā gadā). Mana liste izskatījās tā:

Reval Hotel Latvija
Reval Hotel Elizabete
Islande Hotel
Alberta hotel
Hotel Rīga
City hotel
Radison SAS

Pirmaiz zvans uz City Hotel, jo esam ar viņiem sadarbojušies, ir līgums, līdz ar to cerība uz lielākām atlaidēm. Zvanu, mani uzklausa meitene, kura savieno tālāk, ar nākamo personu mums sākas reāla saruna, saku, ka man ļoti steidzami vajag piedāvājumu tik un tik viesu izmitināšanai tajā un tajā datumā. Meitene padomā un atbild, lai zvanu rīt, jo tad darbā būšot kolēģe, kura varot pateikt, vai šajā datumā ir iespējama rezervācija viesnīcā, vai nē. Ooook, protams, ka nākamajā dienā nezvanīju, jo piedāvājumu vajadzēja tūlīt. Tik interesanti, kā šajā viesnīcā kāds var apmesties, ja neviens, izņemot kolēģi, kuras nav darbā, nevar pastāstīt, ir brīvas vietas, vai nav :).

Turpinu ideālās viesnīcas meklējumus. Klients ir noteicis kritērijus: ļoti labs serviss, ērtas, koptas istabiņas, laba ēdināšana.

Zvanu Islande Hotel, jo viesnīca salīdzinoši jauna, liela, līdz ar to varētu būt daudz brīvas platības un 160 numuriņi uzreiz, tas varētu garantēt labu cenu. Islande korekti izsaka savu piedāvājumu, tomēr man gribas pakaulēties. Tas neizdodas, jo piedāvātā cena ir minimālākā, kādu man varot dot, es tam īsti nenoticu.

Aptuveni tanī pašā laikā, kad “izauga” Islande, Rīgas ainavu papildināja arī Atbert Hotel, tāpēc mans nākamais zvans uz šo viesnīcu. Šeit neliela atkāpe iz cita raksta, bet, ja neesat to lasījuši, tad īsumā šeit.

Albert Hotel nesen kā bija atklāta un sagadījās tā, ka mūsu birojs tolaik atradās pāris soļu attālumā. Kopā ar biznesa partneriem izlēmām doties biznesa pusdienās uz šo viesnīcu. Tā bija auksta ziemas diena, kādām esmu no Berlīnes atvedusi garu, stepētu mēteli un no Stokholmas skaistus, spilgti zilus Vagabond jettija zābakus, ap kaklu liela, pieskaņota šalle, mani partneri arī bija tērpušies salīdzinoši vienkārši džinsos un biezās virsjakās. Ienākuši skaistā hoteļa telpās viemīlim jautājam, vai jums ir piedāvājumā biznesa pusdienas? Zināt, ko mums atbild viesmīlis? :) Makdonalds atrodas uz priekšu un pa labi:))))).

Tā, ka Albert Hotel zvanu jau ar attieksmi, jautāju pēc konkrētā numuriņu skaita konkrētajā datumā. Meitene man nosauc cenu, pajautāju par atlaidēm, saņemu arī informāciju, kāda ir standartcena. Salīdzinu ar Islandes piedāvājumu un redzu, ka tā ir mazāka, tāpēc jautāju pēc lielākas atlaides, uz ko saņemu cietu atbildi, ka šī ir galīgā cena, ja tā nepatīk, lai guļam citur. :)))

Ok, nodomāju, nekas attieksmē pret klientu šajā iestādē nav mainījies un turpinu zvanīt nākamajai viesnīcai.

Radisson SAS patīkami atšķiras ne tikai ar zvaigžņu skaitu, bet arī ar attieksmi, meitene, nevarēdama uzreiz atbildēt uz manu cenas pieprasījumu, sola atzvanīt piecu minūšu laikā, atzvana pēc četrām ar pusi, pēc cenas un atlaides noskaidrošanas jauki papļāpājam par Radisson politiku Eiropā un brokastu piedāvājumu, viss notiek tik viegli un nepiespiesti, ka, neskatoties uz cenu starpību, emocionāli gribas izvēlēties šo viesnīcu. Solu padomāt, pasaku paldies.

Nākamais zvans uz Reval, jautāju gan par Latvija gan Elizabete. Uzreiz top skaidrs, ka Elizabetē tik daudz brīvu vietu nebūs tajā datumā, bet Latvijā ir gan. Sāku runāt par apjoma saistību ar cenu. Meitene man nosauc summu par vienību. Jautāju, kāda ir standartcena? Meitene atbild, ka tā IR standartcena. Pag, pag, nejūtu šajā darījumā ne biznesu, ne interesi. Meitene nomurmina, ka labāku cenu man nevarot iedot, vajagot runāt ar augstāja līmeņa menedžeri (piebildīšu, ka es jau runāju ar 3. savienoto augstāko personu), viņa to izdarīšot un man uz mailu un telefoniski informēšot. Pagājis jau labs laiks, neesmu saņēmusi  nevienu piedāvajumu no Reval.  Laikam jau šim viesnīcu tīklam klājas gluži labi un viesnīcas piepildījums 300 personu apjomā nav interesants. Bet, ja neinteresē, tad nevajag.

Skatu velreiz no jauna viesnīcu katalogu, ha, Hotel Rīga, esam šajā viesnīcā pasākumu rīkojuši, kurā ēdinātāji parādīja “augstāko” klasi, bet, lai kā arī bijis, galu galā bankets man tur nav jārīko un brokastis varētu būt pagrūti sabojāt, zvanu. Mani savieno ar galveno, kura saka, ka man jāraksta pieprasījums tādā un  tādā formā un jāatsūta pa faksu, es kundzītei atbildu, ka man nav ne faksa, ne laika ar tādām lietām nodarboties, vai nu nosauc man cenu pie šāda apjoma, vai netērējam laiku. Kundzīte palūdza 15 minūtes (žēl, protams, ka jāpārzvana bija man :)) ). Kad pārzvanīju, Hotel Rīga man piedāvāja viszemāko cenu. Tagad tik jādodas apskatīt, kādā stāvoklī ir viesnīcas numuriņi un jāapskata brokastu piedāvājums klātienē.

Secinājums: Rīgā nav daudz viesnīcu, kurās var izvietot 300 personas vienuviet. Viesnīcu bizness, saskaņā ar maniem novērojumiem, necieš no palielinātā PVN un tūristu skaita pamazināšanās, vai arī nevar atļauties kvalitatīvi apmācītu personālu. Jebkurā gadījumā, bija interesanti.

Papildinot šo stāstu, piebildīšu, ka apstiprināju Hotel Rīga reģistrāciju un apmēram pusotru nedēļu pirms paredzētās izmitināšanas, mani tlefoniski sazvanīja Hotel Rīga darbiniece, kura man atteica visas rezervācijas (tā bija karsta nedēļa Rīgā un viesnīcas bija pārpildītas), nosūtot mani uz Reval Hotel Latvija, kur es arī dabūju labu cenu un servisu.