Kāpēc es vairs neņemu stopotājus. Otrais stāsts

Tas notika Ziemassvētku vakarā, kad baltām, lielām pārslām sniga sniedziņš un es, aizkavējusies ar auto mēroju ceļu uz Vidzemi, lai Ziemassvētkus nosvinētu kopā ar ģimeni. Mana mašīna pārkrauta ar dāvanām. Pašai nereāli labs Ziemassvētku garastāvoklis. Ielieku CD ar kling – klang, Rūdolfa ze brieža un Merry Christmas mūziku, seja staro priekā par gaidāmajiem svētkiem. Šādā pacilātā garastāvoklī braucu cauri Līgatnei.

Pie Līgatnes pieturas balso meitene. Vakars jau vēls uz šosejas gandrīz nav mašīnu. Padomāju, man tik jauks noskaņojums, bet šis cilvēciņš, ja nepaņemšu viņu, netiks pie saviem mīļajiem, tāpēc strauji bremzēju. Pirelli Carving nostrādā lieliski, apstājos gandrīz pie pašas stopotājas.

Meitenei varētu būt gadi 20, ne vairāk. Izskatās kā parasts lauku meitēns, nekopts un mollīgs. Viņa iekāpj mašīnā, vienojamies, ka aizvedīšu viņu līdz Melturiem, jo pēc tam mūsu galamērķi nesakrīt, un sākam braucienu.

Joprojām salonā skan mūzika, ir silti, ārā viss balts un virpuļo sniegpārsliņas. Braucu un jūtu, ka no labā sāna man burtiski dedzina meitenes skatiens. Pagriežu galvu uz viņas pusi un saku, ka šie ir fantastiski Ziemassvētki, viss tik balts, tik skaists, priecājos par dabu, gaidāmajiem svētkiem utt… Kā atbildi saņemu strupu rūcienu – man riebjas Ziemassvētki. Mašīnā iestājas klusums, meitene joprojām blenž uz mani, turklāt tikai tagad ievēroju, ka skatiens, maigi izsakoties, agresīvs.

Es neapmulstu un turpinu runāt. Stāstu, ka braucu pie savas ģimenes, ka svinēsim svētkus, ka esmu sagatavojusi dāvanas un sagaidu milzu prieku par tām. Viņa tikai dusmīgi skatās. Turklāt, skatās nekaunīgi dusmīgi. Es nepadodos, mēģinu uzsākt dialogu, jautāju, kurp viņa brauks, ar ko kopā svētkus svinēs?

Man par lielu pārsteigumu viņa sāk runāt. Stāsta, ka braukšot svinēt pie vecvecākiem. Es saku, ka tas ir ļoti jauki, viņi priecāsies. Viņa neatlaiž savu skatienu no manis, turklāt, runājot, viņas balss tonis krasi mainās, viņa kļūst arvien agresīvāka.

Nākamajā teikumā viņa pavēsta, ka ienīst savus vecvecākus, ienīst savus vecākus, viņai riebjas visa ģimene, visa valsts un arī es. Viņa gribot nogalināt savus vecvecākus, tāpēc pie tiem brauc un es viņu turp aizvedīšot, jo savādāk viņa tur var šovakar nenokļūt. Bet, kad viņa nogalināšot vecvecākus, tad galēšot nost vecākus, jo vecvecāki esot vārgi, tāpēc sākšot ar viņiem. Meitenes skatiens joprojām kā piekalts pie manis.

Ar katru nākamo teikumu viņa paliek vēl agresīvāka, sāk žestikulēt un es saprotu, ka nav labi. Palielinoties viņas agresijai, es palielinu ātrumu ar domu, jo ātrāk braukšu, jo vairāk baidīsies uzbrukt, jo viņas žesti jau sāk skārt arī mani. Meitene joprojām runā par saviem slepkavnieciskajiem plāniem. Es, braukdama ļoti ātri, neatbilstoši ceļa segumam, mēģinu viņu nomierināt un uzdodu dažus jautājumus, kas saistās ar viņas lēmumiem – kāpēc, vai tad ir tik slikti, viss taču ir labi, būs labi, ir svētki utt.

Meitenei ir atbilde, nenolaižot acis no manis, savilkusi dūrēs rokas stāsta, ka vecvecākiem esot nauda, bet tie neesot viņai iedevuši 2 latus, lai viņa aizietu uz diskotēku, bet vecāki nedodot naudu cigaretēm. Šo pateikusi viņa ievēro manu mentola BARCLAYS priekšējā panelī. Un jautā, vai varot uzpīpēt. Es saku, ka es mašīnā nepīpēju, bet viņa var paņemt vienu cigareti līdzi. Meitene paņem manas cigaretes un sāk pīpēt mašīnā, uz ko es nobremzēju un saku, lai kāpj laukā.

Viņa savilka dūres, pavērsa tās pret mani un drausmīgā tonī sāka brēkt, ka viņa pīpēšot, jo grib pīpēt un ārā nekāpšot, sāka izteikt draudus manai dzīvībai. Tajā brīdī sapratu, ka man būs plāni, ja nebraukšu tālāk. Pieciešu viņas pīpēšanu un drausmīgos, vardarbīgos stāstus, kas birst kā pupas un… par laimi  esmu jau Melturos.

Stājos malā un saku, ka šiet ir atrunātā vieta, ka tālāk es viņu nevedīšu, pati esmu nobijusies no gaidāmās reakcijas.

Bet, meitene par brīnumu, izkāpa no mašīnas un nepaspēja pat durvis aizvērt kā es jau biju nesasniedzamā gabalā.

Kopš šī piedzīvojuma es stopotājus neņemu, piedodiet :).

Morāle: Ziemassvētki nav pozitīvu stopotāju garants, tāpēc drošs paliek nedrošs kopš tā laika braucu visiem garām :) Merry Christmas, stopotāji :D .